Stress, krīze, izdegšana – parādības, kuru biedējošās izpausmes pazīstamas gandrīz visiem. Mēdzam tās uzskatīt par mūsdienu pasaules nelaimēm. Sevišķi bieži tās pieminam laikā, kad visus skārusi pandēmija un karš Eiropā. Tie ir skaidri saskatāmi stresa avoti, taču ne vienīgie. Arī šķiršanās, slimība, neveiksmes darbā, naudas trūkums vai daudzu mazāku grūtību virknes var radīt hronisku stresu, kas cilvēka smadzenes noved līdz krīzei. Nereti pat šķietami harmonisks dzīvesveids slēpj emocionālu, psiholoģisku strupceļu, no kura saviem spēkiem cilvēks neprot tik laukā.
Stress, krīze, izdegšana nav parādības, kas radušās mūsdienās, taču var teikt, ka pēdējās desmitgadēs zinātnieki un ārsti pievērsuši tām arvien lielāku vērību, saistot ar tām visdažādākos cilvēka veselības un labklājības aspektus. Labā ziņa ir tā, ka līdz ar to tiek radītas arvien jaunas iespējas, kā cilvēkiem palīdzēt.