Iepazīstinām ar neparastu enerģijas terapijas veidu
Darbs ar pārliecībām mums palīdz atrast to, kam ticam, noskaidrot, kāpēc ticam, kā mainīt pārliecības un izveseļoties, kā izprast Radītāja patieso plānu un veidot tādu realitāti, kādu vēlamies.
Šajā grāmatā “TETA DZIEDNIECĪBA” Viana Staibla atklāj vienu no spēcīgākajām jebkad aprakstītajām enerģijas dziedniecības īpašajām metodēm − ThetaHealing®. Teta dziedniecība ir meditatīvs process, kas veicina fizisku, psiholoģisku un garīgu atlabšanu, koncentrētā lūgšanā iesaistot Visa Esošā Radītāju. Viņš mums labprātīgi ir devis aizraujošas zināšanas, kuras gūsit no šīs grāmatas. Tās ir mainījušas gan Vianas, gan arī daudzu citu cilvēku dzīvi. Teta dziedniecības procesi nav saistīti nedz ar vecumu, dzimumu, rasi, ādas krāsu, ticību, nedz arī reliģiju.
“Zināju, ka Teta dziedniecība nav jauna teorija. Daudzi hipnotizētāji ir strādājuši ar cilvēkiem teta stāvoklī. Novedot klientu un arī ārstniecības praktiķi teta stāvoklī, viņi ir sasnieguši pārsteidzošus rezultātus. Teta stāvoklis ir ļoti dziļš relaksācijas stāvoklis, kad esam dziļā hipnozē vai sapņojam. Teta smadzeņu viļņus var uzskatīt par zemapziņu; tie pārvalda to mūsu prāta daļu, kas atrodas starp apziņu un bezapziņu, glabā atmiņas un izjūtas. Tie arī nosaka mūsu attieksmi, uzskatus un uzvedību. Šie viļņi vienmēr ir radoši un iedvesmojoši, tiem raksturīgas ļoti garīgas izjūtas.
No jēdziena izveides 1994. gadā līdz Teta dziedniecības metodei mūsdienās ir noiets diezgan garš ceļš. To esam veikuši kopā ar brīnišķīgiem Teta dziedniecības praktiķiem un instruktoriem, kuri atbalsta šo darbu. Teta dziedniecība turpina augt kā pavasarī skaists koks, kam veldzi dod cilvēku interese visā pasaulē.
Manuprāt, cilvēka dvēselei piemīt iedzimta apziņa, kas mums palīdzēs šo metodi sasaistīt ar senatnes un nākotnes zināšanām. Agrāk ģenētika, enerģētiskās ietekmes un kolektīvās apziņas problēmas neļāva mums sevī pilnībā attīstīt Visa Esošā līdzradītāja potenciālu. Tagad ieejam jaunā attīstības pārmaiņu posmā. Ir pienācis laiks atzīt, ka mūsu spēks ir Visa Esošā Radītāja dievišķā dzirksts.”
Viana Staibla
TETA DZIEDNIECĪBAS IZVEIDE
No jēdziena izveides 1994. gadā līdz Teta dziedniecības metodei mūsdienās ir noiets diezgan garš ceļš. To esam veikuši kopā ar brīnišķīgiem Teta dziedniecības praktiķiem un instruktoriem, kuri atbalsta šo darbu. Teta dziedniecība turpina augt kā pavasarī skaists koks, kam veldzi dod cilvēku interese visā pasaulē.
◊ ◊ ◊ ◊ ◊
Mani sauc Viana. Esmu radījusi Teta dziedniecību. Piedzimu ar iedzimtām intuitīvām dotībām, taču manā sākotnējā plānā nebija paredzēta spēju izmantošana dziedināšanai. Sākumā studēju daoismu, uzturzinības un ārstniecības augus personīgu veselības problēmu dēļ. Šīs intereses galu galā aizveda mani līdz Dabas takai – tāds arī ir mana uzņēmuma nosaukums (Nature’s Path).
Šo ceļu iesāku 1990. gadā, kad pēc desmit kopdzīves gadiem izšķīros no sava vīra un vienai bija jāaudzina trīs mazi bērni. Biju dzirdējusi, ka darbam Enerģētikas departamentā valdībai ir nepieciešams noteikts skaits sieviešu. Dzīvoju Aidahofolsā Aidaho štatā, kur Enerģētikas departamenta institūcija atradās salīdzinoši tuvu mājām. Radās plāns strādāt kodoldrošības jomā un vienlaikus arī sekot savai patiesajai interesei par mākslu. Zināju, ka brauciens ar autobusu uz darbu būs diezgan garš, taču domāju, ka atalgojums un guvumi pūliņus atsvērs.
1991. gadā uzsāku gadu ilgas mācības darbam kodoldrošības apsardzē. Konkurence bija sīva, un man nācās apgūt prasmes, kam nepieciešama maksimāla atdeve. Pēc mācību beigšanas, gaidot drošības pielaidi darbam valdībā, sāku strādāt tuvējā ražotnē.
Tostarp nepiemirsu arī pārējās intereses. Pārtraukumos mēdzu skicēt darbiniekus un veikt viņiem īsus intuitīvus nolasījumus. Darbs notika maiņās, tāpēc bieži strādāju no pusnakts līdz rītam. Būdama vientuļā māte, drīz vien sapratu, ka ražotnes apsarga darbs nenodrošina ģimenei vēlamo nākotni. Es zināju, ka kaut kas ir jāmaina.
Veselības problēmas deva stimulu pievērsties naturopātiskās medicīnas studijām. 1994. gada martā, kad biju pabeigusi šo kursu, nodibināju uzņēmumu, kas piedāvā pilna laika masāžu, uztura konsultācijas un naturopātijas praksi.
Kad uzņēmums uzsāka darbību, sapratu, ka eju pa savu īsto ceļu. Satiku ekstrasensu, kurš ieteica nodarboties ar nolasījumiem ienākumu nodrošināšanai. Gluži kā pēc burvja mājiena man radās birojs, kurā strādāt, un no pirmās dienas vienmēr bija klienti, kuriem veikt nolasījumus. Jau pirmajā nedēļā satiku cilvēku, kam bija lemts kļūt par manu labāko draugu, un man izveidojās pastāvīga klientūra nolasījumiem. Tieši šo nolasījumu laikā arī atklāju, ka Radītāja balss man dos norādījumus, ja vien tajā ieklausīšos. Nolasījumi izrādījās gana labi; mani lūdza novadīt nodarbības arī par izmantotajām metodēm. Tāds bija mans alternatīvās medicīnas praktiķes iesākums. No tā laika mana metafiziskā pieredze ir eksponenciāli augusi, lai es kļūtu par to, kas esmu.
Tostarp man bija radusies nopietna problēma ar labo kāju. Tā periodiski pietūka un pat divreiz pārsniedza parasto apjomu. Iekaisuma un stipro sāpju dēļ nolēmu, ka būtu saprātīgi izmantot tradicionālo medicīnu. 1995. gada augustā man diagnosticēja kaulu vēzi. Uzzināju, ka man ir labā augšstilba kaula audzējs, un to apstiprināja visas šajā laikā veiktās pārbaudes. Kaulu speciālists sacīja, ka praksē esot redzējis tikai divus gadījumus, kas līdzinās manējam. Viņš arī informēja, ka amputācija, viņaprāt, varētu būt labākais risinājums. Tas, kā viņš teica, atvēlētu man mazliet vairāk laika, ko dzīvot.
Šķita, ka mani ieskauj tumsa, taču pārbaudījums vēl nebija galā. Ārsts nosūtīja mani uz biopsiju Jūtas Universitātē. Man paskaidroja, ka šim nolūkam kājā jāveic griezums, lai varētu paņemt paraugu, nokasot to no augšstilba kaula iekšpuses. Šīs biopsijas dēļ man neatlika nekas cits kā četras stundas ceļā aizvadīt nepārtrauktās sāpēs. Bleiks (tolaik mans vīrs) aizveda mani uz Jūtu un ievietoja slimnīcā. Tā kā procedūras laikā man bija jābūt nomodā, biju spiesta klausīties āmura un urbja skaņās. Man ieteica pavadīt nakti slimnīcā, bet bijušais vīrs slimnīcas personālam pavēstīja, ka braucam prom, jo mums nav apdrošināšanas. Biju pārāk vārga, lai ar viņu strīdētos. Tā nu, ciešot neticamas sāpes, aizkļuvu līdz automobilim, un vīrs mani aizveda pie sava brāļa, kur pārnakšņojām pirms garā mājupceļa.
Kad devos prom no slimnīcas, ārsti brīdināja, ka, balstoties uz kājas, to varu salauzt, un, ja tas notiktu, vienīgā iespēja būtu kāju amputēt, lai novērstu vēža izplatīšanos. Pie reizes viņi arī informēja, ka jebkurā gadījumā man varētu būt atlikuši vien pāris mēneši.
Šis smagais pārbaudījums mudināja izmantot kruķus sešas nedēļas. Audzējs joprojām radīja neciešamas sāpes. Šķita, ka mana dzīve brūk. Klumburoju uz kruķiem, sadzīvoju ar pastāvīgām sāpēm un neziņu par to, cik ilgi vēl dzīvošu. Tomēr turpināju dzīvot, tikties ar klientiem ne jau lielas drosmes vai izturības dēļ, bet gan tāpēc, ka man bija finansiālas saistības un biju vajadzīga saviem mazajiem bērniem. Lai gan ar vīru biju precējusies neilgi, attiecībās nebija nekā no patiesas partnerības, un tās radīja papildu slogu manai veselībai. Nevarēju vienkārši padoties un nomirt, atstājot bērnus vienus. Jau doma vien par to, ka viņi tiktu nosūtīti pie radiem, pat pie viņu tēva, kurš bija paraplēģisks un slims, man bija nepanesama. Tas rosināja dzīvotgribu.
Kaut gan biju ļoti slima, manas intuitīvās spējas izpaudās arvien precīzāk, arī saikne ar Radītāju kļuva noteiktāka. Visu savu mūžu biju ticējusi, ka man ir augstāks mērķis saistībā ar solījumu, ko biju devusi, kad man bija 17 gadi. Tagad vairs nebiju pārliecināta, vai spēšu to izpildīt.
Apjukumā un skumjās vērsos pie Radītāja: “Kāpēc es? Kāpēc man jāzaudē kāja? Dievs, vai man jāmirst? Man vēl tik daudz darāmā!”
Manu lūgumu pārtrauca balss, tik skaļa un skaidra, it kā runātājs stāvētu istabā man blakus: “Viana, tu esi šeit ar vai bez kājas, tāpēc tiec galā.”
Atbilde mani pārsteidza, taču tieši tāda man bija nepieciešama, lai gan tobrīd to vēl neapzinājos; un tajā mirklī vēl ciešāk apņēmos atrast veidu, kā dziedināt savu ķermeni.
KLAŠU VEIDOŠANĀS
Zināju, ka Teta dziedniecība nav jauna teorija. Daudzi hipnotizētāji ir strādājuši ar cilvēkiem teta stāvoklī. Novedot klientu un arī ārstniecības praktiķi teta stāvoklī, viņi ir sasnieguši pārsteidzošus rezultātus. Turklāt biju pārliecināta, ka, uzrunājot Dievu šādā stāvoklī, mēs Viņam pieslēdzamies gluži kā elektrības rozetei un faktiski uzreiz izdziedinām cilvēku. Biju jau guvusi ārkārtīgi labus rezultātus, tomēr zināju, ka tos varētu pilnveidot, ja vien labāk izprastu to, ko daru, un tāpēc sāku veikt pētījumus.
Cilvēka prātam ir pieci dažādi smadzeņu viļņi: alfa, bēta, gamma, delta un teta. Tie atrodas nepārtrauktā kustībā; smadzenes konsekventi rada viļņus visās šajās frekvencēs. Smadzeņu viļņu frekvences regulē visu, ko darām un sakām.
Teta stāvoklis ir ļoti dziļš relaksācijas stāvoklis, kad esam dziļā hipnozē vai sapņojam. Teta stāvoklī smadzeņu viļņi ir palēnināti no 4 līdz 7 vibrācijām sekundē. Zintnieki stundām ilgi meditē, lai sasniegtu šo stāvokli, jo tajā viņi var nonākt absolūtajā mierā. Teta smadzeņu viļņus var uzskatīt par zemapziņu; tie pārvalda to mūsu prāta daļu, kas atrodas starp apziņu un bezapziņu, glabā atmiņas un izjūtas. Tie arī nosaka mūsu attieksmi, uzskatus un uzvedību. Šie viļņi vienmēr ir radoši un iedvesmojoši, tiem raksturīgas ļoti garīgas izjūtas. Mēs uzskatām, ka šāds stāvoklis mums ļauj rīkoties bezapziņas līmenī.
